AKTUALITĀTES     PAR ORGANIZĀCIJU     VĒSTURE UN FAKTI     GODA GRĀMATA     MŪŽĪBĀ AIZGĀJUŠIE     SAITES     GALERIJAS


      Sākums | Vēsture un fakti | LAB vēsture
     

    LAB Vēsture

     Latvijas Agronomu biedrības pirmsākums saskatāms 1920. gada 12. decembra apspriedē, kurā piedalījās E.Bauers, A. Frīdbergs, P. Lejiņš, P. Plostiņš, P. Grāvs, J. Vītoliņš, J. Teteris, O. Lukstiņš un P. Lācis. Apspriedē vienbalsīgi nolēma dibināt biedrību, kurai būtu trīs galvenie mērķi: zinātniskais, sabiedriskais un profesionālais. Lai šos mērķus sasniegtu, nepieciešams ekonomisks pamats, kas rodams saimnieciskos pasākumos.

     1920. gada 17. decembrī notiek biedrības dibināšanas sapulce, kurā piedalās 43 dalībnieki. Jauno biedrību vienojas nosaukt par LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS DARBINIEKU BIEDRĪBU. Sapulce ievēl pagaidu valdi. Valde savā pirmajā sēdē pienākumus sadala šādi: priekšsēdētājs doc. P. Lejiņš, viņa biedri - agr. A. Frīdbergs un agr. J. Bricis, sekretārs J. Teteris, kasieris agr. O. Plostiņš, mantzinis agr. E. Cinis un locekļi agr. V.Skubiņš, E.Bauers un J.Vītoliņš.

     1923. gada 26. marta pilnsapulcē nolemj biedrību pārdēvēt par LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBU.

     Lai palīdzētu agrārajā reformā izveidotajām jaunsaimniecībām, Biedrības eksperti izstrādāja saimniecību organizācijas plānus dažāda tipa īpašumiem, sarakstīja nozares attīstībai nepieciešamās grāmatas. Izveidoja bibliotēku ar 1600 sējumiem. Popularitāti guva t.s. biedru vakari , kuros divas reizes mēnesī augstskolas mācībspēki un nozaru speciālisti interesentiem lasīja lekcijas un vadīja pārrunas.

     Vislielākā nozīme bija agronomu Biedrības zinātniskajiem kongresiem, kas informēja par jaunākajām atziņām un kļuva par svarīgiem lauku saimnieciskās dzīves veicinātājiem. Kongresi notika reizi divos gados. Līdz Otrajam pasaules karam notika 11 kongresi, kuros tika nolasīti 148 referāti. Kongresu materiālus apkopoja īpašos izdevumos.

     1921. gadā biedrība sāka nomāt Burtnieku muižas centru, lai izveidotu paraugsaimniecību un palīdzētu zemniekiem iegādāties piemērotu šķirnes sēklu un šķirnes mājdzīvniekus. Lai izveidotu nepieciešamo rīcības kapitālu, biedrības kopsapulce nolēma, ka katram biedrības biedram jāiemaksā kasē bezprocenta aizdevums – simts latu. Saimniecība uzplauka un 1931. gada 21. septembrī Centrālā Zemes ierīcības komiteja Burtnieku muižu nodeva Latvijas Agronomu biedrības īpašumā. Burtniekos atvēra divgadīgo lauksaimniecības skolu zemnieku bērniem. Biedrība nomāja Burtnieku ezeru un gādāja par zivju krājumu atjaunošanu. Ezers deva arī papildus ienākumus un vecajā muižas klētī varēja iekārtot viesnīcu, kurā vasaras brīvdienas pavadīja tie biedrības biedri, kuriem nebija sava lauku īpašuma. Izveidojās tradīcija Burtniekos svinēt Jāņus.

     Biedrības valde 1933. gadā iesniedza Izglītības ministrijai ierosinājumu lauku pamatskolās mācīt priekšmetu „Lauksaimniecības pamati” un dabas zinību mācīšanu piemērot lauku darbiem. Pārvarot iebildumus, izveidoja komisiju, kas profesora J.Vārsberga redakcijā sastādīja no 2.līdz 6.klaei lauksaimniecības un dabas zinību mācību grāmatas.

     1935. gadā valstī nokārtoja agronomiskās palīdzības sniegšanu, nodibinot Latvijas Lauksaimniecības kameru. Zemniekiem palīdzību sniedza 100 agronomiskajos rajonos strādājoši agronomi.

     1926. gada 27. maijā tika nodibināta Baltijas valstu – Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas agronomu savienība, kas ik pa diviem gadiem rīkoja kongresus un izdeva to materiālus.

     Pēc biedrības priekšsēdētāja Jāņa Apsīša ierosmes Latvijas Agronomu biedrība 1933. gadā iestājās Starptautiskajā agronomu federācijā un saņēma literatūru deviņu Eiropas tautu valodās.

     Latvijas valsts okupācija 1940. gadā pārtrauca darbību visās sabiedriskajās organizācijās, kas nepakļāvās komunistiskās partijas kontrolei. Pēdējo LAB valdi pirms okupācijas vadīja P. Kvelde, tanī darbojās K. Saliņš, A. Gustiņš, E. Robiņš, E. Maciņš, V. Mežvēvers un J. Tirzītis. 1940. gada 5. jūlijā tiek sasaukta „progresīvi demokrātisko Latvijas agronomu sanāksme”, kas ievēl jaunu, jaunajai valdībai paklausīgu LAB vadību, par valdes priekšsēdētāju ievēl agronomu J. Niedrīti.

     3. septembrī J. Niedrītis paziņo par LAB iekļaušanos LPSR Arodbiedrību savienībā. Pēdējā LAB valdes sēde notiek 1940. gada 11. novembrī – ar šo datumu beidzas ieraksti LAB arhīva dokumentos Centrālajā Valsts Vēstures arhīvā. Latvijas Agronomu biedrība apklust uz četrdesmit astoņiem gadiem.

     Atjaunot Latvijas Agronomu biedrības darbību 1988. gada 4. jūnijā Jelgavā, LLA Agronomijas fakultātes 125 gadu darbības atzīmēšanas konferencē ierosināja doc. M. Krūklande. Biedrības atjaunošanas iniciatīvas grupā bija Milda Krūklande, Jānis Lapše, Valdis Dzenis un Aleksandrs Vāvere. Darba grupā strādāja arī J. Auseklis, L. Ceļadoma, J. Driķis, J. Gozītis, L. Jurševskis, V. Klāsens, E. Linē, A. Sileniece, P. Skrīvelis un J. Skroderis.

     LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS atjaunošanas kongress notika 1988. gada 17. decembrī Rīgā.

     Pirmajā atjaunotās Latvijas Agronomu biedrības valdē darbojās: priekšsēdētājs Jānis Auseklis, priekšsēdētāja vietnieki – Ilmārs Bents, Valdis Dzenis, Valdis Klāsens, valdes locekļi – Valters Dambe, Imants Heinackis, Laimonis Jurševskis, Milda Krūklande, Jānis Lapše, Velga Lejniece, Biruta Rozenbauma, Andris Siliņš, Jānis Skroderis, Irēna Šaitere un Juris Štikāns.

     Ar lielu entuziasmu LAB nodaļas dibinājās visos rajonos, kur līderi bija rajonu galvenie agronomi. Populāras kļuva agronomu sanāksmes vēsturiskajos novados. Tās iedēvēja par „agronomu parlamentiem”, jo līdztekus tīri sadzīviskām norisēm notika nopietnas debates par profesionāliem un valstiskiem jautājumiem. Pieņemtās rezolūcijas nosūtīja Saeimai un valdībai.

     Biedrības dzīvē iedibinājušās un pastāv tradīcijas, kādu pirmskara laikā nebija. Godinot profesionāli un sabiedriski aktīvus agronomus, biedrība viņiem pateicas, piešķirot apbalvojumus dažādās NOMINĀCIJĀS. Bez jau pirmskara laikā nodibinātās nominācijas LAB Goda biedrs, nodibināts apbalvojums Zelta vārpa, Ernesta Sovera un Auseklīša balvas.

     Laikā no 2002. līdz 2005. gadam īpaša atzinība tika veltīta „Veiksmīgākajiem jaunajiem zemniekiem – agronomiem”, kuri nebaidās mīt tēvu takas. Tagad šī nominācija iekļauta Zemkopības ministrijas konkursā „Sējējs” 1993. gada 3. aprīlī dzima jauna tradīcija - agronomu dzimtu saieti, Tanīs, agronomu dzimtām tiekoties, ik gadu tiek godinātas dzimtas, kurās šī profesija pārmantota vairākās paaudzēs. Praksē pierādījusies pēctecības lielā nozīme, agronomijas pieredzei, iegūtai ģimenē, ir sevišķa vērtība.

     Pasaules vētras aizrāva svešumā vairākus simtus latviešu agronomu. Pateicoties pazīstamā agronoma un tautsaimnieka profesora Pētera Starca iniciatīvai 1952. gadā ASV nodibināja „Latviešu Agronomu biedrību ārzemēs”(LABA).

      1955. gadā LABA sāka izdot žurnālu „Zeme un Tauta”. Kopš 1988. gada šo LAB žurnālu izdod Latvijā.

     Tēvzemes un svešatnes agronomu ciešāka sadarbība sākās 1991 gadā, kad Latvijā notika Pasaules latviešu agronomu kongress. Latvijas agronomi no ārzemēs dzīvojošajiem kolēģiem saņēma bagātīgus grāmatu un periodikas sūtījumus, dzimtenē ieradās daudz ārzemju latviešu vieslektoru. Par sadarbību nenogurstoši gādāja bijušais LABA priekšsēdis Dr. Juris Zušēvics. Kopš 2000. gada LABA iekļaujas Latvijas Agronomu biedrībā kā ārzemju nodaļa.

     Pēc Latvijas agronomu iniciatīvas 1990. gada 23. jūlijā Bulduros atjaunoja Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas biedrību starptautisko sadarbību. Lai atvieglotu Skandināvijas agronomu pievienošanos, nodibināja „Baltijas jūras valstu agronomu savienību”.

     1994. gada 8. martā ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas lēmumu 1988. gada 17. decembrī atjaunotā Latvijas Agronomu biedrība atzīta kā 1920. gada 17.decembrī dibinātās biedrības tiesību pārmantotāja.

      


      LAB vēsture
    
      LAB kongresi
    
      LAB īpašums Burtniekos
    



    www.zm.gov.lv
    Noderīga informācija par aktuālāko
    
    www.vidm.gov.lv
    Viss par vides un dabas aizsardību
    

    © 2010 - 2017 Latvijas agronomu biedrība | e–pasta adrese: agronomubiedriba@inbox.lv | tel. 28851037, 67532864